Bišu maizi bites gatavo no ziedputekšņiem, izvieto šūniņās, cieši sastampā ar galvu un pārlej ar medu. Putekšņu virskārta piesūcas ar medu un kļūst necaurlaidīga. Baktēriju un fermentu iedarbībā rodas pienskābe, kas šūniņu saturu iekonservē. Bišu maize iegūst brūnganu nokrāsu un pēc garšas atgādina lauku rupjmaizi ar skābenu garšu.

Bišu maizes ķīmiskais sastāvs (pēc J. Svobodas): 20.3 - 21.7% olbaltumvielu, 0.67 - 1.58% tauku, 24.4 - 34.8% ogļhidrātu, 2,4 - 2.6% pelnu, 3.06 - 3.20% pienskābes, apmēram 25 dažādi makroelementi un mikroelementi, B grupas vitamīni, A, D, C vitamīni, hormoni, fermenti.

Bišu maizi bites izmanto uzturā kā olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu avotu. Medicīnā bišu maizi lieto organisma vispārējā stāvokļa, ēstgribas, gremošanas orgānu darbības un asinssastāva uzlabošanai, kā arī dažu aknu slimību ārstēšanai. Bišu maizes bioloģiskā iedarbība ir līdzīga kā putekšņiem, bet organisms to labāk izmanto.

Bišu maizi iegūst, to ar irbulīti izņemot no šūnām vai arī sasmalcinot kopā ar šūnām un tad attīrot no vaska. Uzglabā slēgtos trau­kos tumšā, vēsā vietā. Var arī konservēt medū.